“Buartnut” riekstkoks savvaļā nav sastopams, tas nejauši tika radīts savstarpējās apputeksnēšanas rezultātā starp ”pelēko” un ”sirdsveida” riekstkokiem. Abas oriģinālās sugas dabā aug pārāk tālu viena no otras – Ziemeļamerikā un Japānā, bet tomēr satikās un deva labus pēcnācējus. Šis ir viens no retajiem hibrīdiem, kas iegūti nevis pateicoties selekcionāriem, bet gan pašas dabas pūliņiem.

   Nozīmīgi, ka hibrīdam ir visas jaunās sugas īpašības, un pats galvenais, no tās riekstiem aug tieši “Buartnut” riekstkoki, nevis pelēki vai sirdsveida. 
   No sākotnējām sugām “Buartnut” riekstkoks paņēma visu labāko, kā rezultātā izveidojās spēcīgs koks, kas dod garšīgus augļus ar plānu čaumalu. Turklāt riekstu tauku saturs ir lielāks nekā valriekstu tauku saturs. Un tajā ir mazāk rūgtuma, pateicoties nelielam tanīnu daudzumam.
Visdrīzāk lielāka daļa cilvēku nekad nav pat dzirdējuši par “Buartnut” riekstkoku esamību. Šīs riekstkoks vēl nav īpaši izplatīts Latvijas dārzos, bet mēs esam pārliecināti ka tam ir liela nākotne.

   “Buartnut” riekstkoks ir augsts koks ar spēcīgu stumbru, ārstnieciskām lapām un garšīgiem, veselīgiem augļiem. 
Koks sāk nest augļus sešus gadus pēc stādīšanas. Jo vecāks ir stādījums, jo lielāka raža. No divdesmit gadus veca koka dārznieks savāks apmēram 8 spaiņus augļu. Rieksti nogatavojas septembrī.
Augļa garums ir 3-4 centimetri, platums ir 3 centimetri. Pēc formas tie ir nedaudz iegareni, sirds formas. Augļa iekšpusē nav starpsienu. Tanīnu saturs riekstos ir zems, tāpēc tajos nav rūgtuma.
   Katru gadu koks nes arvien vairāk augļu. Atšķirībā no valriekstiem, “Buartnut” augļi aug kopās pa 8-12 gabaliem. Sadalīti uz pusēm, tie pēc izskata atgādina medaljonu.
Viena no koka pozitīvajām īpašībām ir tā augstā salizturība. Kultūra spēj pielāgoties skarbajam klimatam. Pat nedaudz sasalis rieksts ātri atjaunojas.
   “Buartnut” riekstkoks nav prasīgs augsnes sastāvam. Tas labi augs gan smilšmāla, gan smilšainās augsnēs. Bet, lai strauji augtu un palielinātu imunitāti, labāk ir stādīt koku auglīgā augsnē.
Stādīšanas vietu izvēlas saulainu. Jo vairāk saules gaismas skar vainagu, jo lielāka būs raža.